Karjera Teva Baltics

Mēs vēlamies atbalstīt visus savus darbiniekus viņu potenciāla izmantošanā. Viņu mācību process un attīstība sākas tieši tajā brīdī, kad viņi sāk darbu pie mums. Mēs saviem darbiniekiem piedāvājam dažādas iespējas kāpt pa karjeras kāpnēm Teva iekšienē – Baltijas valstīs, Eiropā vai pasaulē.
Šajā sadaļā piedāvājam savu darbinieku veiksmes stāstus Teva Baltics ietvaros.

Agita Birnbauma (Teva Baltics Bezrecepšu medikamentu nodaļas vadītāja)

Agita Birnbauma (Teva Baltics Bezrecepšu medikamentu nodaļas vadītāja)

KARJERAS KĀPNES

………………Teva Baltics Bezrecepšu medikamentu nodaļas vadītāja (kopš 2012. gada)

..............Platformas mārketinga direktore, Mepha Baltic Ltd (2010 - 2011)

……….Platformas produktu vadītāja, Mepha Baltic Ltd (2006 - 2010)

…..Medicīniskā pārstāve, Mepha Baltic Ltd (2003 - 2006)

Ko nozīmē darbs uzņēmumā Teva?

Dinamiska un starptautiska vide ar fantastiskiem kolēģiem un komandu visapkārt – tas ir pirmais un svarīgākais aspekts, kā es redzu Teva. Turklāt tā ir atbildība un gods būt par daļu no pasaulē veiksmīgas organizācijas ar tik daudzšķautņainu raksturu, kas ienes izmaiņas veselības aprūpē, un es lepojos būt par tās daļu.

 

Kāpēc izvēlējāties veidot karjeru medicīnas jomā?

Medicīnas doktora grāda iegūšanai manā alma mater – Rīgas Stradiņa universitātē – bija viena no nozīmīgākajām izvēlēm manā dzīvē un likumsakarīgi novirzīja mani uz farmācijas nozari. Karjeru sāku ar ļoti svarīgu lomu mūsu nozarē – biju medicīniskā pārstāve: kontaktēšanās ar veselības aprūpes speciālistiem bija ļoti svarīga, lai saprastu mūsu uzņēmējdarbības pamatus, tas palīdzēja virzīties pa karjeras kāpnēm mārketinga un uzņēmējdarbības vadības jomā.

Lūdzu, raksturojiet savu darbu!

Mana piecgadīgā meitiņa Anna saviem draugiem spēļlaukumā stāsta, ka viņas mamma rūpējas par cilvēkiem un palīdz viņiem atrast labākās zāles, lai izveseļotos un atkal labi justos! Manuprāt, šāds raksturojums ir ļoti precīzs, un tāda ir Teva misija, ka mums rūp pacienti. Līdz ar informāciju par slimībām un dzīvesveida uzlabošanu, mēs sniedzam labākos medikamentus un izvēles iespējas.

Kas ir svarīgākais, ko esat apguvusi darbā Teva?

Pirmais likums ir saprast, ka uzņēmumā noris pastāvīgs mācību process, jo Teva ir atvērts jauniem projektiem un idejām, turklāt apkārtējā vide mainās ātri, un tāpēc mums jāmācās ātrāk par citiem! Karjeras attīstības laikā man bija būtiski iegūt maģistra grādu uzņēmējdarbības vadībā (MBA), jo tas palīdzēja gūt ieskatu mārketingā un uzņēmējdarbības vadībā, turklāt man ir ļoti veicies ar harismātiskiem un ļoti zinošiem vadītājiem. Vislabākais veids, kā iemācīties, ir darbs, izmantojot pieredzējušas vadības padomu un palīdzību.

Jūsu „sapņu projekts” vai ideja?

Bezrecepšu medikamentu mārketings ir labākā joma, kurā nākt klajā ar individuālām idejām, bet mums jābūt konsekventiem un jāievēro likumi pat visradošāko ideju kontekstā! Daži no manis sāktajiem projektiem, piemēram, tīmekļa iniciatīvas un tirdzniecības mārketinga projekti, tiek īstenoti, un es ļoti ticu, ka mūsu komanda turpinās visus pozitīvi pārsteigt arī turpmāk!

Dzīves moto, kam sekojat?

Saglabāt labu līdzsvaru ir izšķiroši panākumu gūšanai jebkurā jomā! No viena no saviem mīļākajiem sporta veidiem – basketbola – esmu mācījusies, ka individuālais ieguldījums, pareizā stratēģija, sinhronizēta taktika un veiksme komandu noved līdz uzvarai! Neatkāpieties un esiet pozitīvi!

Pjotrs Čmielevskis (Piotr Chmielevski, Izpētes un attīstības (R&D) nodaļas vadītājs)

Pjotrs Čmielevskis (Piotr Chmielevski, Izpētes un attīstības (R&D) nodaļas vadītājs)

PJOTRS ČMIELEVSKIS SICOR BIOTECH MIKROSKOPISKO ATKLĀJUMU PASAULĒ

Kļūt par bioinženieri – vai tas varētu būt to zēnu jaunais sapnis, kas kādreiz sapņoja par kosmosa kuģiem un lidmašīnām? Sicor Biotech R&D vadītājs Pjotrs Čmielevskis uzskata tieši tā. Tagad viņš apgalvo, ka izstrādā „saglabāšanās receptes”, kaut arī viņa ikdienas pienākumi liek viņam justies tā, it kā viņš atklātu jaunas pasaules.

 

Kāpēc izvēlējāties veidot karjeru bioinženierijas jomā?

Ne visi mazie zēni sapņo kļūt par pilotiem vai astronautiem. Esmu viens no laimīgajiem, kura bērnības sapnis piepildījies, vismaz zināmā mērā, jo ikdienas darbā pētu jaunas lietas, ko ne vienmēr var paredzēt. Turklāt mana profesija liek atrast zināmu līdzsvaru starp koncentrēšanos un spēju aktīvi mijiedarboties ar komandu – vai piekrītat, ka to pašu varētu teikt arī par lidmašīnu pilotiem vai F1 komandām? Es nevaru apgalvot, ka mūsu darba grupu veido cilvēki, kuru galvenā īpašība ir individuālisms. Vienlaikus gribu uzsvērt, ka Sicor Biotech augstu vērtē pašizpausmi un radošumu uzņēmējdarbībā.

Jūs strādājat uzņēmumā, kura kontā jau ir vairāki pasaules līmeņa izgudrojumi. Kā nokļuvāt Sicor Biotech?

Esmu beidzis Fundamentālo zinātņu fakultāti (Fundamental Sciences Faculty) Viļņas Ģedimina tehniskajā universitātē, specializējoties bioinženierijā. Līdz šim šī specialitāte nav baudījusi īpašu pieprasījumu mūsu valsts darba tirgū. Sicor Biotech ir uzņēmums, kam raksturīgs inovatīvs domāšanas un darbības veids, uzņēmums spēj izmantot savus panākumus, lai ietu tālāk – es runāju par uzņēmējdarbības attīstību un zinātniskajiem atklājumiem, kas ir mūsu darba galvenais virzītājspēks. Man patīk strādāt uzņēmumam, kas sev nosprauž tik ambiciozus mērķus un tos sasniedz. Daļa mūsu izgudrojumu un produktu palīdz cilvēkiem pārvarēt nopietnas slimības vai arī vienkārši ievērojami uzlabo dzīves kvalitāti. Un tas, visticamāk, izskaidro to, kāpēc es šajā uzņēmumā strādāju gandrīz 15 gadus, kopš 1999. gada.

Lūdzu, raksturojiet savu darbu!

Vienai no manām kolēģēm ir izdevies atrast ļoti precīzu mana darba definīciju: mēs izstrādājam saglabāšanās receptes. Iedomājieties ābolu vai citu augli. Karājoties zarā, tas ir svaigs, bet nepaliks tāds līdz nākamajai vasarai. Tas jāpārstrādā mērcē vai ievārījumā. Rodas jautājums: cik cukura un ūdens jāpievieno? Cik ilgi jāvāra? Kā mēs saprotam, kādas sastāvdaļu un to ekstraktu proporcijas ir nepieciešamas, lai nodrošinātu saglabāšanos? Tieši tādi ir jautājumi, uz kuriem mums jāatbild, – mums, cilvēkiem, kas izstrādājam jaunus farmaceitisko produktu sastāvus. Protams, mūsu gadījumā tas nav ābols, bet olbaltumviela, kas ārstē slimības.

Kā nākat klajā ar jaunām idejām? Kad „notiek klikšķis”?

Kā likums, labas idejas rodas pēc tam, kad pamēģina palūkoties uz situāciju no citas perspektīvas. Nereti nepieciešams pretnostatīt divas lietas, kas šķiet pavisam atšķirīgas. Turklāt uzskatu, ka laba darba organizācija ir ļoti svarīga, tas ir galvenais faktors, kas padara cilvēku imūnu pret apkārtējās vides traucējumiem.

Dzīves moto, kam sekojat?

„Zināšanas ir vara, un vara ir zināšanas.”

Domants Zinkevičs (Domantas Zinkevičius, vecākais pētnieks–biotehnologs)

Domants Zinkevičs (Domantas Zinkevičius, vecākais pētnieks–biotehnologs)

BIOTEHNOLOGS, KAS „IZAUGA” AR FILGRASTIM

Domants Zinkevičs pieder Sicor Biotech darbinieku paaudzei, kas izaugusi Viļņas Ģedimina tehniskajā universitātē. Pēc bioinženierijas maģistra grāda iegūšanas daudzsološajam speciālistam piedāvāja analītiķa amatu Sicor Biotech Kvalitātes kontroles nodaļā, pēc tam viņš kļuva par nodaļas vadītāju un vēl pēc tam – par vecāko pētnieku–biotehnologu. Pirms desmit gadiem – laikā, kad Domants Zinkevičs tikai sāka savu karjeru, – uzņēmumā notika būtiskas pārmaiņas, arī darbi, lai nodrošinātu ražošanas procesa atbilstību tiesiskajām normām, kādas jāievēro uzņēmumiem, kas Eiropas Savienības telpā ražo medikamentus.

 

Patlaban Jūs esat vecākais pētnieks–biotehnologs Sicor Biotech Izpētes un attīstības nodaļā. Kā izlēmāt pāriet uz citu uzņēmuma darbības jomu?

Kad strādāju kvalitātes kontroles laboratorijā, man bija jāsniedz ražošanā izmantoto izejvielu bioloģiskā, bioķīmiskā, fizikālķīmiskā un bakteriālā analīze, ražošanas procesa analīze un uz olbaltumvielu bāzes izstrādāto farmaceitisko līdzekļu analīze, lai garantētu to kvalitāti un pārliecinātos par to drošumu. Tomēr mani saistīja zinātne, es vēlējos atrasties tur, kur procesi tika izstrādāti. Tā kā uzņēmumam ir pašam sava R&D nodaļa, tad savas laimes meklējumos man nebija jādodas tālu. Tagad esmu iesaistīts to analītisko metožu izstrādē un attīstībā, kas nākotnē tiks izmantotas jauno produktu analizēšanai, un stabilu farmācijas formulu atklāšanā.

Kas jūsu Sicor Biotech pieredzē bijis aizraujošākais un svarīgākais?

Runājot par personisko profesionālo izaugsmi, es teiktu, ka tas ir Tevagrastim projekts. Man bija iespēja iesaistīties šajā projektā universitātes laikā, kad šā medikamenta aktīvā farmaceitiskā viela – filgrastim olbaltumviela – tika izvēlēta par mana maģistra darba tēmu. Vēlāk, kad jau sāku strādāt uzņēmumā, filgrastim man ir sekojis līdz pat šai dienai – no saražoto partiju kvalitātes analīzes līdz tā detalizēta molekulārās struktūras raksturojuma izstrādei R&D nodaļā, un medikamenta reģistrācijas dokumentu sagatavošanai, kad 2008. gadā uzņēmuma izstrādātais bioloģiskais patentbrīvais līdzeklis Tevagrastim veiksmīgi tika iekļauts ES Zāļu reģistrā. Projekta īstenošana bija liels izaicinājums, un tai bija nepieciešama milzīga piepūle no pilnīgi visiem uzņēmuma darbiniekiem, bet tā ir bijusi nenovērtējama pieredze.

Jūsu „sapņu projekts” vai ideja?

Šobrīd visi mani profesionālie nākotnes plāni saistās ar pašreizējo darbu vecākā pētnieka–biotehnologa amatā Sicor Biotech Izpētes un attīstības nodaļā. Man ir „sapņu projekts”, bet tas attiecas uz manu privāto dzīvi, tāpēc sliecos turēties pie principa, ka sapņi jāpatur pie sevis, lai neapdraudētu to piepildīšanos.

Kas ir svarīgākais, ko esat apguvis, sākot darbu Sicor Biotech?

Lūk, īss kopsavilkums: tā ir profesionālā lauka pieredze, zināšanas un spēja to visu pārvērst rezultātā. Es uzskatu, ka savstarpējā mijiedarbība ir vienlīdz svarīga, un šis uzņēmums sniedz nepārspējamu vidi, lai iemācītos, kā būt tolerantam, cieņpilnam un saprotošam.

Kurš no kolēģiem jums sniedzis visvairāk zināšanu un pieredzes?

Būtu grūti izcelt tikai vienu konkrētu līdzstrādnieku. Esmu mācījies no katra, ar kuru man bijusi iespēja satikties un strādāt. Pats svarīgākais ir pamanīt labās un pozitīvās lietas, ko vērts atcerēties, un tādas lietas atrodas, ja kontaktējies ar visiem.

Kurš zinātniskais atklājums, jūsuprāt, ir visvairāk ietekmējis cilvēku dzīvi?

Tas ir sarežģīts jautājums, kam nepieciešams zināms pārdomu laiks. Kāds varētu būt iemesls tam, ka šodien mēs varam dzīvot ērtāk, drošāk, veselīgāk un vienlaikus ilgāk un laimīgāk nekā, teiksim, cilvēki, kas dzīvoja pirms simt gadiem? Lūk, ko es domāju – šim izgudrojumam acīm redzami būtu jābūt saistītam ar medicīnu, teiksim, penicilīna atklāšana. Antibakteriālas vielas atklāšana tik tiešām bija izrāviens medicīnas zinātnē. Jaunas slimības attīstās visu laiku, tāpēc mums jāmeklē jauni līdzekļi, lai tās iznīdētu jau iedīglī.

Taču šodienas līmeni medicīna nebūtu tik ātri sasniegusi bez datora palīdzības. Datorizācijas izcelšanās saistāma ar integrētās shēmas (mikročipa) izstrādi, tāpēc es uzskatītu, ka tas, iespējams, ir cilvēces lielākais sasniegums pagājušajā gadsimtā. Visbeidzot neaizmirsīsim par internetu, kas cilvēkiem sniedzis daudz elektronisko iespēju nodarboties ar zinātni un uzņēmējdarbību, pavadīt brīvo laiku un pat ļauties virtuālajai realitātei.