3 ieteikumi aprūpētājiem komunikācijai ar aprūpējamajiem

Vai tev viss kārtībā? Šķietami nekaitīgs jautājums, taču neskaidrs, plaši interpretējams un bieži vien grūti atbildams.

Es visu laiku pieķeru sevi jautājam sievai, vai viņai viss ir kārtībā. Es par to domāju visu laiku, vismaz ik pēc stundas, varbūt ik pēc desmit minūtēm, dažreiz pat vairākas reizes minūtē. Tas ne vienmēr ir jautājums, kam ir kāda būtiska nozīme, jo, ja manai sievai patiešām nav viss kārtībā, viņa, visticamāk, neko nevarēs man pateikt, un, pat ja viss ir kārtībā, saziņas grūtības ierobežo viņas atbildes līdz nelielam mājienam, klusam „jā” un bieži vien viņa nereaģē vispār.

Taču es turpinu uzdot šo jautājumu.

Vai man būtu jāuzdod cits jautājums?

Ņemot vērā to, cik daudz laika pavadu kopā ar sievu un cik labi viņu pazīstu, es joprojām katru dienu stundām ilgi domāju par to, kā viņa jūtas. Mana sieva reti kad sūdzas, viņas sejā reti ir manāmas emocijas, turklāt nav tādu diagnostikas rīku, kas man pateiktu, kas notiek slimnieces galvā. Tāpēc es jautāju, vai viņai viss ir kārtībā, pat tad, kad viņa sēž. Vai arī tad, kad viņa klepo. Vai ja viņai ir rīšanas grūtības. Vai arī, ja viņas acis izskatās citādi... Jūs saprotat, par ko es runāju.

Esmu diezgan pārliecināts, ka tas manu sievu tracina, un mani savukārt sarūgtina tas, ka nesaņemu skaidru atbildi, bet kāda gan ir alternatīva?

Uzdodot citādi noformulētu jautājumu – „Kā tu jūties?”, „Vai tev ir nepieciešama palīdzība?”, „Kaut kas nav kārtībā?” – izraisa tādu pašu reakciju. Esmu izmēģinājis arī variantu, iedodot viņai zvaniņu, ar ko zvanīt, kad kaut kas ir vajadzīgs. Taču viņa izmantoja šo zvaniņu tikai tad, kad vajadzēja pārslēgt televīzijas kanālu.

Runājot par televīziju, pagājušajā gadā noskatījos populāro seriālu Zojas neparastais atskaņošanas saraksts (Zoey's Extraordinary Playlist) NBC televīzijas kanālā. Šī seriāla varonim ir neiroloģiska slimība, ko sauc par progresējošu supranukleāro paralīzi (PSP), un viņš atrodas tādā pašā stāvoklī kā mana sieva. Savukārt viņa meita Zoja ir apveltīta ar spēju dzirdēt citu domas. Viņas prāts ir skatuve muzikāliem un dziesmotiem uzvedumiem, kuros viņa atklāj citu cilvēku domas. Ne vienmēr šī spēja sniedz gandarījumu, taču ir viens izņēmums, kad šīs spējas patiešām noder. Par laimi Zojai šī spēja ļauj dzirdēt, ko viņas tēvs patiešām vēlas un kas viņam ir nepieciešams.

Es turpinu vēlēties, lai man arī būtu tādas spējas.

Ir grūti noteikt mīļotā cilvēka stāvokli, ja viņš nespēj sazināties

Šī situācija ir devusi iespēju manām uztveres spējām attīstīties tiktāl, ka es spēju uztvert ikvienu sievas uzvedības aspektu. Es dzirdu izmaiņas viņas elpošanā no jebkuras vietas istabā. Es varu sajust viņas noguruma līmeni, redzot, kā viņa sēž. Ja viņa ir nemierīga, es zinu, ka kaut ir noticis. Esmu ļoti jutīgs attiecībā uz to, kā viņa smaržo.

Reizēm man šķiet, ka dienas laikā lielāko daļu no savas enerģijas veltu, lai sekotu līdzi katrai viņas kustībai, elpai, gārdzieniem, mirkšķināšanai un daudz kam citam.

Pagaidi! Tas izklausās pazīstami... Ak, jā, es zinu, tas ir gluži tāpat kā ar jaundzimušo. Kad Jūs pirmoreiz atvedat mājās savu mazuli, Jūs varat viegli nonākt līdz spēku izsīkumam, mēģinot noteikt katru vismazāko kustību. Piezīme. Man ir tikai viens bērns, bet esmu dzirdējis, ka vecāki tā neiespringst, piedzimstot otrajam un nākamajiem bērniem. Attiecībā uz manas sievas aprūpi tā būs vienmēr.

Lai uzzinātu, kā jūtas Jūsu mīļotais cilvēks, Jums nav jādara viss iespējamais, taču nenāktu par ļaunu attīstīt spēju uztvert otra cilvēka stāvokli, lai izprastu, kā jūtas Jums tuvais un mīļais. Līdztekus acīmredzamām saziņas problēmām, kā tas ir mūsu gadījumā, mēdz būt arī citi iemesli, kamdēļ cilvēks var nebūt atklāts par to, kā viņš jūtas.

Daži no iemesliem ir nevēlēšanās būt par apgrūtinājumu, justies neērti būt pārāk uzstājīgam, lūdzot palīdzību, apjukums un dezorientācija, kā arī veselības stāvoklis, kas var radīt demencei līdzīgus simptomus TBI (traumatic brain injury (traumatiski smadzeņu bojājumi) gadījumā, kā arī vecāka gadagājuma pacientu veselības stāvoklis. Atbilde uz jautājumu ne vienmēr ir uzskatāma par ticamu, tāpēc ir ļoti vērtīgi attīstīt “sesto maņu”, lai saprastu atbildes patiesumu.

Neuzveliet visu tikai uz saviem pleciem

Vēl viens pieminēšanas vērts padoms ir tas, ka ir svarīgi pajautāt citu cilvēku viedokli par savu mīļoto cilvēku. Neskatoties uz to, ka, cenšoties pilnībā izprast sievas vajadzības, manas uztveres spējas ir kļuvušas labākas, tomēr nogurums dara savu. Var gadīties, ka Jūs neievērojat vai vienkārši pierodat pie kaut kā tāda, kas citam cilvēkam šķiet problemātisks. Es paļaujos uz savu māsu, sievas tuvākajiem draugiem, viņas psiholoģi, neirologu un fizioterapeitu, lai gūtu apstiprinājumu savām uztveres spējām. Tāpat es mudinu viņus pateikt man, kad esmu pārāk aizsargājošs vai paranoisks.

Labam aprūpētājam vajadzīgo īpašību saraksts ir garš, un ir neiespējami būt apveltītam ar tām visām. Empātija un iejūtība ir divas īpašības, kas ir mana saraksta augšgalā. Pateicoties šīm divām prasmēm, es varu uzturēt saikni ar sievu, noteikt un apmierināt viņas vajadzības un, pats galvenais, aizsargāt viņu apdraudējuma un slimības gadījumā. Šo prasmju praktizēšana palīdzēs Jums labāk rūpēties par savu mīļoto cilvēku.

NPS-EE-NP-00148