Četras īpašības, kas piemīt labam klausītājam

„Personiskās telpas saglabāšana” ir jauns termins, ko arvien biežāk izmanto atbalsta darbinieki – sākot ar aprūpētājiem, psihologiem un beidzot ar jogiem. Šis termins raksturo tādas vides radīšanu, kurā esi blakus kādam, neizdarot spriedumus un atmetot savu ego, kā arī necenšoties iestarpināt savus padomus un pieredzes stāstus. Svarīgi ieklausīties otra cilvēka izteiktajās bažās un bailēs un saglabāt viņa personisko telpu.

Labs klausītājs. Kā par tādu kļūt? 

Agrāk es domāju, ka esmu laba klausītāja, taču nesen sev par pārsteigumu atklāju, ka man šajā lauciņā vēl ir daudz darāmā! Lūk, četras lietas, ko es cenšos apgūt, lai kļūtu par labāku klausītāju.

1. Neļauj savam ego gūt virsroku

Vai esat kādreiz klausījies, kā jums tuvais cilvēks stāsta par kādu smagu situāciju, kas viņam jāpārdzīvo, un Jūs mēģinājāt palīdzēt, salīdzinot to ar kādu situāciju, ko esat piedzīvojis pats? Man tā ir bijis! Patiesībā līdz šim es vienmēr domāju, ka tādējādi es palīdzēšu otram apzināties, ka viņš nav viens. Salīdzinot savu pieredzi ar viņa pieredzi, man šķita, ka tas parāda, ka es saprotu, kā viņš jūtas, jo es pati esmu bijusi līdzīgā situācijā.

Lai gan dalīšanās pieredzē dažkārt var būt noderīga, īpaši tad, ja kāds jūtas izolēts vai nesaprasts, tas nav tas pats, kas būt labam klausītājam. Tūlītēja svešas pieredzes attiecināšana uz savējo pievērš uzmanību Jums, un tas patiesībā ir pilnīgs pretstats tam, ko Jūs cenšaties panākt, kad patiešām klausāties.

2. Ļaujiet otram runāt, izsakot savu patiesību un daloties sajūtās

Pamēģiniet klausīties aktīvi. Pievērsiet cilvēkam visu savu uzmanību un patiešām koncentrējieties uz viņa teikto. Ļaujiet viņam justies sadzirdētiem. Šajā brīdī vienīgais, kam vajadzētu rasties no Jūsu puses, ir jautājumi par situāciju, ar kuru saskaras Jūsu draugs. Palūdziet, lai viņš pastāsta detalizētāk par kādu dramatisku notikumu, kas ar viņu ir atgadījies, vai par to, kas viņu satrauc vai kā viņš jūtas. Vienkārši uzklausot viņa stāstīto, Jūs pieņemat viņa sāpes, bailes un bažas.

3. Nenosodiet

Ir labi izteikt un savus apsvērumus, taču nevērtējiet, kā jūtas otrs cilvēks. Nelieciet viņam justies muļķīgi vai kaunēties par to, kā viņš jūtas. Atcerieties, ka tās nav Jūsu sajūtas un katrs no mums uztraucas par dažādām lietām. Arī šajā gadījumā mēģiniet nesalīdzināt viņa pieredzi ar to, kā Jūs risinātu situāciju. Vienkārši esiet klātesošs un uzklausiet.

4. Pieņemiet, ka, iespējams, nevarēsiet palīdzēt

Ir ļoti vilinoši mēģināt atrisināt problēmu, kas skar tuvu cilvēku, un dažkārt mēs noteikti varam palīdzēt ar konstruktīvu padomu. Taču tikai tādos gadījumos, kad mums patiešām to lūdz. Tomēr vairumā gadījumu mūsu draugam, laulātajam vai ģimenes loceklim ir nepieciešams tikai izrunāties, un mums ir jāpieņem, ka, iespējams, mēs nevaram palīdzēt. Man tas šķiet diezgan sarežģīti, jo es vēlos sniegt praktiskus padomus. Taču es mācos un apzinos, ka bieži vien tas netiek novērtēts.

Protams, mēs vienmēr varam pajautāt, vai un kā palīdzēt. Ja ir kaut kas, ko Jūs patiešām varat darīt vai piedāvāt praktisku padomu, Jums to pateiks.

Atziņas

Sarunās ar tuviem ģimenes locekļiem par savu multiplo sklerozi es vēlos dzirdēt tikai veco labo stenošo nopūtu. Tas man ļoti palīdz. Man nav nepieciešams, lai viņi tajā brīdī atrastu risinājumu. Tas, ka kāds uzklausa mani un es varu pastāstīt par savām problēmām, jau vien ir pietiekama palīdzība. Tāpēc ikdienā arvien biežāk sāku izmantot personiskās telpas saglabāšanas konceptu, kā arī izkopju savas labas klausītājas prasmes.

Būt klātesošai un uzklausīt vīru brīžos, kad viņš jūtas nomākts, ir tiešām vērtīgi, jo tad viņš atveras un dalās savās sajūtās. Klātesamība un ieklausīšanās ir palīdzējusi man saprast, kas īsti notiek viņa prātā. Savukārt viņam šāda pieeja ir palīdzējusi pēdējā laikā daudz atklātāk runāt par savām jūtām, jo viņš zina, ka es viņu uzklausu. Uzklausot un radot drošu telpu, kurā ir iespējams dalīties savās pārdomās un sajūtās, mēs varam patiesi atbalstīt cits citu.

NPS-EE-NP-00150