Migrēna ar auru – kas tā ir?

Migrēna ar auru ir migrēnas forma, kurai pirms galvassāpēm raksturīgi specifiski priekšvēstneši - dažādi neiroloģiski signāli. Izpratne par maņu un telpas uztveres izmaiņām palīdz savlaicīgi atpazīt migrēnas lēkmes tuvošanos un rīkoties tā, lai pēc iespējas mazinātu migrēnas ietekmi uz ikdienu.

Kas ir migrēnas aura?

Migrēnas aura ir pārejošu neiroloģisku simptomu kopums, kas saistīts ar īslaicīgām izmaiņām galvas smadzeņu darbībā. Šo izmaiņu rezultātā uz laiku no 5 līdz 60 minūtēm var tikt ietekmēta sajūtu uztvere, kustību kontrole vai runa. Auras rašanās ir saistīta ar individuālu smadzeņu jutību pret noteiktām nervu aktivitātes izmaiņām, tādēļ daļai pacientu aura var:

• izpausties atsevišķās migrēnas epizodēs;
• neparādīties nemaz;
• laika gaitā mainīt savu izpausmi. 01

Kā atšķiras migrēna ar auru un bez auras?

Migrēna bez auras ir biežāk sastopama migrēnas forma nekā migrēna ar auru. Galvenā atšķirība starp abām formām ir pārejošu neiroloģisko simptomu jeb auras klātbūtne pirms galvassāpēm vai to laikā. Turklāt dažkārt pēc migrēnas auras galvassāpes var arī nesekot. Taču kopumā galvassāpju intensitāte un citi simptomi migrēnai ar auru vai bez auras var būt līdzīgi. 02

Kādi var būt migrēnas auras veidi un simptomi?

Saskaņā ar pētījumiem neiroloģijas jomā migrēnas auras pamatā ir viļņveida nervu šūnu aktivitātes izmaiņas, kas pakāpeniski izplatās pa galvas smadzeņu garozu un īslaicīgi ietekmē saņemtās informācijas apstrādi. Atkarībā no tā, kuras smadzeņu zonas tiek skartas, migrēna ar auru var izpausties ar dažādiem simptomiem. 03

Vizuālā aura

Vizuālā aura visbiežāk saistīta ar pārejošām izmaiņām smadzeņu daļā, kas ir atbildīga par redzes informācijas apstrādi, un ir viens no biežāk sastopamajiem auras veidiem. Tās ietekmē redzes laukā var parādīties:

• līkloču līnijas;
• mirgojoši vai pulsējoši plankumi;
• gaismas uzplaiksnījumi;
• tumšs vai pelēks laukums, kas aizsedz kādu no redzes lauka daļām.

Šādi redzes traucējumi parasti sākas vienā redzes lauka daļā un pakāpeniski paplašinās, līdz pilnībā izzūd, auras fāzei beidzoties.

Sensorā aura

Migrēna ar auru, kas rada jušanas jeb sensoros traucējumus, var veicināt papildu satraukumu, jo izraisa atsevišķu ķermeņa daļu:

• tirpšanu;
• nejutīgumu;
• vai sajūtu, ka pa to «skrien skudriņas».

Parasti sensorās auras simptomi sākas vienā ķermeņa daļā, piemēram, rokā vai pirkstos, un pakāpeniski izplatās uz seju, lūpām vai mēli. Pēc traucējumu izzušanas tie pilnībā pāriet un neatstāj paliekošus nervu bojājumus.

Runas traucējumi

Ja migrēnas aura skar smadzeņu rajonus, kas atbild par runu, tā var izraisīt:

• grūtības atrast pareizos vārdus;
• neskaidru vai palēninātu runu;
• grūtības formulēt un izteikt domas.

Runas traucējumi var parādīties vienlaikus ar citiem auras veidiem vai secīgi pirms/pēc tiem vienas migrēnas epizodes laikā. Pēc izzušanas tie neatstāj paliekošas neiroloģiskas sekas.

Retākas auras formas

Retākos gadījumos migrēna ar auru var izpausties ar izteiktiem neiroloģiskiem simptomiem, piemēram:

• muskuļu vājumu;
• reiboni;
• līdzsvara vai koordinācijas traucējumiem;
• īslaicīgu redzes zudumu vienā acī.

Lai gan migrēnas gadījumā šie simptomi ir pārejoši, tie var būt līdzīgi citu neiroloģisku saslimšanu izpausmēm. Tādēļ, ja auras pazīmes rodas retāk vai tās ir neierastākas, ir svarīgi konsultēties ar ārstu diagnozes precizēšanai. 02

Kāpēc rodas migrēna ar auru?

Migrēna ar auru ir sarežģīts neiroloģisks stāvoklis, kura precīzs cēlonis vēl nav pilnībā noskaidrots. Tās attīstībā liela nozīme ir gan organisma iekšējiem neiroloģiskajiem mehānismiem, gan ārējiem provocējošiem faktoriem, kas var ierosināt migrēnas lēkmi.

Kas veicina migrēnas auru?

Migrēnas pamatā ir paaugstināta smadzeņu jutība pret izmaiņām nervu aktivitātē. Daļai cilvēku smadzeņu nervu šūnas spēcīgāk reaģē uz kairinātājiem, kas var izraisīt viļņveida nervu šūnu aktivitātes izmaiņas smadzeņu garozā un līdz ar to arī auras simptomus. Šo jutību lielā mērā ietekmē ģenētiskie faktori, tādēļ migrēna ar auru biežāk sastopama cilvēkiem, kuru ģimenēs migrēna ir diagnosticēta. Svarīga nozīme ir arī smadzeņu asinsvadu regulācijai un neiromediatoru līdzsvaram, kas mijiedarbībā ar nervu šūnu aktivitāti var palielināt auras rašanās iespējamību un ietekmēt tās norisi. 04

Vai migrēna ar auru var tikt veicināta?

Migrēnas ar auru izsaucējfaktori lielākoties ir tādi paši kā migrēnai bez auras. Neatkarīgi no migrēnas formas migrēnas epizodi var izraisīt:

• stress un emocionālā pārslodze;
• miega trūkums;
• hormonālās svārstības, it īpaši sievietēm;
• noteikti pārtikas produkti;
• straujas ikdienas ritma vai laika apstākļu izmaiņas;
• intensīvi apkārtējās vides kairinātāji – spilgta gaisma, asas smakas, skaļi trokšņi un līdzīgi kairinātāji.

Tādēļ atšķirība galvenokārt nav pašos kairinātājos, bet individuālajā nervu sistēmas jutībā un tās reakcijā uz šiem izsaucējfaktoriem. Cilvēkiem, kuriem ir migrēna ar auru, reakcija var būt izteiktāka un būtiski ietekmēt migrēnas norisi. 05

Kā rīkoties migrēnas auras laikā?

Situācijās, kad ir migrēna ar auru, būtiska ir tās savlaicīga atpazīšana un simptomu novērošana. Tā kā auras izpausmes, to intensitāte un izsaucējfaktori laika gaitā var mainīties, īpaši svarīga ir savlaicīga diagnostika un katram pacientam piemērota ārstēšana. Šāda pieeja palīdz precīzāk noteikt diagnozi, savlaicīgi atpazīt izmaiņas un izvēlēties konkrētajai situācijai piemērotākos risinājumus migrēnas epizožu kontrolei.

Kādās situācijās ir jākonsultējas ar ārstu?

Lai arī migrēnas gadījumā ne vienmēr ir nepieciešama tūlītēja medicīniska palīdzība, daudzās situācijās konsultācija ar ģimenes ārstu vai neirologu ir svarīga drošai un precīzai veselības stāvokļa izvērtēšanai. Pie speciālista ieteicams vērsties, ja:

• migrēnas aura parādās pirmo reizi, īpaši pieaugušā vecumā;
• auras simptomi maina savu raksturu, kļūst izteiktāki vai būtiski atšķiras no iepriekš pieredzētajiem;
• rodas netipiski simptomi, piemēram, ilgstošs vājums, apziņas traucējumi vai redzes zudums vienā acī;
• migrēnas epizodes kļūst biežākas vai grūtāk panesamas.

Šādās situācijās ārsts izvērtē sūdzību raksturu un, ja nepieciešams, nozīmē papildu izmeklējumus, lai izslēgtu citas neiroloģiskas saslimšanas un ieteiktu piemērotāko rīcību. 06

Kā rīkoties migrēnas epizodes laikā?

Sākoties migrēnai, īpaši auras fāzē, miera saglabāšana un savlaicīga rīcība var palīdzēt mazināt migrēnas simptomu intensitāti un uzlabot pašsajūtu. Visefektīvākā stratēģija var būt individuāli atšķirīga, taču visbiežāk epizodes laikā ieteicams:

• pārtraukt intensīvas fiziskas vai garīgas aktivitātes;
• pielāgot apkārtējo vidi – samazināt apgaismojuma intensitāti, trokšņu līmeni un citus sensoros kairinātājus;
• ievērot ar ārstu iepriekš saskaņotu rīcības plānu un lietot nozīmētos medikamentus;
• uzņemt pietiekami daudz šķidruma un elpot mierīgi. 07

Kuri ir efektīvākie profilaktiskie pasākumi?

Migrēnas profilakses pasākumu galvenais mērķis ir radīt stabilus ikdienas apstākļus nervu sistēmas darbībai, mazinot tās pārmērīgu jutību pret iekšējiem un ārējiem kairinātājiem. Lai gan migrēna ar auru nav pilnībā novēršama, ilgtermiņa profilakse palīdz mazināt lēkmju neprognozējamību un to ietekmi uz ikdienu. 08

Noderīgi

Migrēnas simptomu efektīva pārvaldība ir ilgstošs process. Jo labāk tiek izprasti simptomi, jo mērķtiecīgāk iespējams mazināt to ietekmi un laikus vērsties pie veselības aprūpes speciālista. Ikdienā nozīmīgu atbalstu var sniegt TEVA izveidotais interneta resurss „Rūpes par veselību“, kur pieejami pacientu stāsti, praktiski padomi un uzticama informācija par dzīvi ar migrēnu un citām hroniskām saslimšanām.

NPS-EE-NP-00289

Atsauces: