4 padomi, kā pārvarēt aprūpēšanas laika ierobežojumus

Marks Lorenss (Marc Lawrence) dalās ar četriem veidiem, kā viņš pielāgojas ikdienas mainīgajiem apstākļiem aprūpētāja dzīvē.

Ir kāda populāra interneta mēme:

Būt par vecāku ir viegli. Tas ir tāpat kā braukt ar velosipēdu. Izņemot to, ka velosipēds deg un jūs degat, un viss apkārt jums deg, un jums brīžiem šķiet, ka atrodaties ellē.

Esot divpadsmitgadīgas meitenes tēvam, līdzīgi jūtos lielāko daļu sava laika. Iepriekš aprakstītajai situācijai pievienojiet vēl partnera aprūpētāja lomu, un vārdi nav pietiekami, lai aprakstītu to elli, kurā vari nonākt. Nepārprotiet mani – būšana tēvam, kā arī aprūpētājam var sniegt ārkārtīgu gandarījumu. It īpaši, ja jūs varat pārvarēt vienu no galvenajiem šķēršļiem, ar kuru aprūpētāji saskaras ikdienā, – laika trūkumu.

Kur pazūd diena?

Kad strādāju uzņēmumā, es regulāri sev pārmetu, ka katru dienu neizpildīju visu, kas ir manā paveicamo darbu sarakstā. Es neesmu īpaši organizēts vai efektīvs cilvēks, tāpēc esmu izmantojis gandrīz visas uzdevumu pārvaldības sistēmas, kas jebkad ir izstrādātas, bez panākumiem. Tomēr es sevi uzskatu par spējīgu paveikt lietas, kas citiem var neizdoties.

Tagad, kad esmu vecāks un gudrāks, un esmu atbildīgs tikai savā priekšā, es vairs nejūtu nemieru tik bieži kā agrāk. Esmu iemācījies labāk noteikt prioritātes, izvērtēt sagaidāmo rezultātu un pārtraukt sevi kritizēt, ja man kaut kas neizdodas. Lai palīdzētu jums pavadīt savu dienu pēc iespējas efektīvāk, es vēlētos dalīties savās atziņās un sniegt padomus, kas dienu padarītu daudz patīkamāku.

Rīts

Es neesmu rīta cilvēks. Koledžā es nekad neieplānoju nodarbības pirms plkst. 11.00. Ironiski, ka tagad es esmu tas, kurš ceļas plkst. 06.30., lai pamodinātu pārējo ģimeni.

Šajās dienās es ceļos agri, parūpējos par suni, pamodinu pārējos ģimenes locekļus, ieslēdzu gaismu un siltumu, pārbaudu dienas plānu, ieeju dušā un pagatavoju savu dienas pirmo kafijas tasīti. Tad ir pienācis laiks sagatavot meitu skolai un savlaicīgi viņu aizvest, kas parasti aizņem apmēram stundu. Pēc tam es iedzeru savas rīta zāles (jā, ir ļoti svarīgi parūpēties arī par sevi), paēdu brokastis, izdzeru otro kafijas tasīti un plānoju pārējo dienas daļu.

Viens no lielākajiem izaicinājumiem manā aprūpētāja dzīvē ir tas, ka katra diena ir atšķirīga gan grafika, gan manas sievas stāvokļa neprognozējamības dēļ. Es nekad nezinu, ko sagaidīt, kamēr nemēģinu izcelt savu sievu no gultas. Pārējo rīta daļu es parasti pavadu, rūpējoties par viņas vajadzībām – duša, tualete, barošana un vizītes pie ārsta, kas tiek veiktas pēc vajadzības.

Pēcpusdiena

Manas pēcpusdienas parasti ir veltītas, lai pievērstos dažādiem jautājumiem, kas saistīti ar manas sievas aprūpi, kā arī rūpētos par mājsaimniecības darbiem – veļas mazgāšanu, finansēm, plānošanu un tā tālāk. Es veltu laiku arī sava emuāra rakstīšanai.

Visam iepriekš minētajam man ir paredzētas tikai apmēram trīs stundas, jo meita atgriežas mājās ap plkst. 15:00. Tad savu uzmanību pievēršu viņai, lai palīdzētu tikt galā ar mājasdarbiem. Man ir arī jāsāk domāt par vakariņām. Pēcpusdienā ir vislielākais risks nepaveikt kaut ko no ieplānotā, jo jebkurā brīdī var uzrasties negaidīta problēma, kas prasīs tūlītēju risinājumu, un tādēļ nāksies mainīt atlikušās dienas plānu.

Vakars

Vakars var būt visstresainākais dienas posms, ja pietrūkst enerģijas. Es cenšos nodrošināt, lai visi ir paēduši (arī suns), mana meita būtu sagatavojusies nākamajai dienai, ģimene pavadītu kādu brīdi „kvalitatīva laika” kopā un mana sieva un meita laicīgi dotos gulēt (suns plkst. 20.30 dodas gulēt bez jebkādas iejaukšanās).

Parasti visu šo pabeidzu ap plkst. 22.00-22.30. Nākamās divas stundas ir mans laiks, kad varu pievērsties visām svarīgajām lietām, ko nepaspēju līdz šim, darbam pie projektiem vai atpūtai, skatoties televizoru.

Ja viss norit pēc plāna, esmu gultā ap plkst. 00.30. Tas ir mans ierastais gulētiešanas laiks, jo vienmēr esmu bijis pūce.

Iepriekš aprakstītais dienas plāns tiek īstenots apmēram 50% gadījumu. Pārējā laikā kaut kas mēdz notikt, pārtraucot ierasto ikdienas gaitu un plānus. Tā var būt negaidīta slimība, traucēts miegs, slikti laika apstākļi vai neskaitāmas citas problēmas, kas mēdz uzrasties. Tādos gadījumos man ir tikai pāris stundu miegam un diendusa kļūst par īpaši svarīgu dienas sastāvdaļu.

Kā saglabāt dzīvesprieku drudžainajā dienas ritmā?

Mēs katrs esam tik dažādi un ar atšķirīgu iecietības līmeni stresa situācijās, nenoteiktības un haosa apstākļos, tāpēc ir grūti pateikt, kas būs noderīgs jums. Tomēr es vēlētos dalīties ar savu aprūpētāja pieredzi un padomiem. Tie var noderēt, lai palīdzētu jums veiksmīgi sagatavoties dažādām situācijām un plānot ikdienu.

Pazīsti sevi

Pats svarīgākais ir pazīt un pieņemt sevi. Apziniet savus ieradumus, attieksmi vilšanās gadījumā un savu enerģijas līmeni. Mēģinot darīt vairāk nekā fiziski iespējams un pārsniedzot savas spēju robežas, jūs, iespējams, tikai palielināsiet savu stresa līmeni un netiksiet galā ar daudzajiem uzdevumiem.

Līdzīgi kā ar regulārām fiziskajām aktivitātēm, jūs laika gaitā uzlabosiet izturību un uzvedību un, izmantojot tādus instrumentus kā vingrojumi, meditācija, snauda, kvalitatīvas ēdienreizes utt., jūs sev palīdzēsiet pilnveidoties un tikt galā ar dažādām situācijām. Vērtīgākā atziņa labam rezultātam: jo labāk jūs rūpēsieties par sevi, jo labāk varēsiet rūpēties par citiem.

Vissvarīgākais ir plānošana un konsekvence

Ņemot vērā manas sievas veselības stāvokli un meitas vecumu, mana ikdiena prasa spēju būt elastīgam un prasmi pielāgoties ikvienai situācijai. Ja jūs rūpējaties par kādu, kam katra diena ir pakļauta noteiktam ritmam un vajadzībām, plānošana un konsekvence kļūst par jūsu labākajiem draugiem. Katrai dienai esmu sastādījis plānu, kuru pārvaldu, izmantojot tiešsaistes kalendārus un dažādus sarakstus. Es izmantoju viedos skaļruņus, kas izvietoti visā mājā, lai man būtu tūlītēja pieeja maniem kalendāriem un sarakstiem, kad vien tie man nepieciešami. Man pat automašīnā ir viedais skaļrunis.

Sistēma nav nevainojama, un es ne vienmēr redzu paziņojumus, taču tā ir ērta, pielāgojama un pats svarīgākais – tā ir pieejama citiem, kuri varētu palīdzēt un sniegtu atbalstu.

Centieties būt pēc iespējas efektīvāks

Es vienmēr cenšos būt pēc iespējas efektīvāks. Gatavojot maltīti, es vienmēr pagatavoju vairāk, lai sagatavotā ēdiena pietiek vēl pāris ēdienreizēm. Pasūtot ēdienu līdzņemšanai, es paņemu vairāk, lai nodrošinātu porciju nākamajām pusdienām vai vakariņām. Iepērkot pārtikas produktus, es vienmēr ņemu vairāk ilgi uzglabājamos produktus, tādējādi man nav nepieciešams doties uz veikalu katru nedēļu.

Man patīk atbalstīt vietējos uzņēmumus, tomēr lielākoties es iepērkos tiešsaistē, sākot ar tādām precēm, pēc kurām man nāktos pašam doties pakaļ uz datortehnikas veikalu, līdz pat precēm, ko var iegādāties lielā apjomā, piemēram, papīra izstrādājumi, lai nodrošinātu mājās šo preču pietiekamību.

Es joprojām viļos, iegādājoties preces, kas ātri bojājas, bet esmu iemācījies tāda veida produktus patērēt mazāk.

Vienmēr ir jābūt rezerves plānam

Runājot atklāti, vienu ieteikumu pats neievēroju. Bet vajadzētu. Man nav rezerves plāna.

Mana māsa palīdz, cik vien var, bet, ja es saslimtu vai mani apcietinātu, vai nolaupītu citplanētieši, tad mani uzreiz neviens nevarētu aizvietot. To ir ļoti nepatīkami apzināties, un es cenšos šo trūkumu izlabot.

Labākajā gadījumā palīdzēs mana māsa, daži izvēlēti draugi vai cits ģimenes loceklis. Sliktākajā gadījumā man vajadzēs nolīgt asistentu sievas apkopšanai. Asistenta nolīgšanu es uzskatu kā sliktāko iespējamo variantu tādēļ, ka asistents nepārzina ikdienas kārtību, lai varētu parūpēties gan par manu sievu, gan meitu un viņa nolīgšana izmaksātu dārgi.

Atziņas

Labākais padoms, ko es varu sniegt, ir spēt pieņemt katru dienu, katru stundu un katru minūti tādu, kāda tā ir, un atcerēties vienmēr elpot. Priecājaties par saviem panākumiem un aizmirstiet piedzīvotās neveiksmes. Vissvarīgākais – nebaidieties lūgt palīdzību ārstam, sociālajam darbiniekam, ģimenei vai draugiem. Beigu beigās laiks var būt jūsu sabiedrotais.

 
NPS-LV-NP-00056