Četri padomi, kā būt par aprūpētāju nevis kontrolējošu fanātiķi

Esot aprūpētāja lomā, manī nostiprinās vēlme visu kontrolēt. 

Es sevi neuzskatu par cilvēku, kuram pārlieku patīk visu kontrolēt. Spriežot pēc manām attiecībām, man ir tendence veidot attiecības ar stūrgalvīgiem cilvēkiem. Tomēr es pievēršu uzmanību tam, kā es rīkojos. Bieži vien ievēroju vissīkāko niansi. Līdzīgi tam, kādā kārtībā es izņemu traukus no trauku mazgājamās mašīnas, arī sīkumi pastāsta par to, cik lielu vērību es pievēršu kontrolējošajam aspektam. 

Kontrole var būt noderīga

Runājot par manas sievas aprūpi, mana iekšējā kontrolējošā fanātiķa loma var būt noderīga. Tā palīdz man būt gatavam jebkurai situācijai. Esmu izstrādājis kārtību, kas palīdz man veikt viņas aprūpi drošā un paredzamā veidā. Lielākoties viņa zina, ko gaidīt.

Visas šīs zināšanas un iedziļināšanās sīkumos palīdz sniegt detalizētus norādījumus maniem aizvietotājiem tajos gadījumos, kad pats neesmu līdzās. Es lepojos ar to, ka esmu dzīva rokasgrāmata, kas sniedz ieskatu par aprūpētāja darba ikdienu. 

Es tik ļoti pievēršu uzmanību detaļām, ka pat varu pateikt, kuru roku mana sieva pirmo ieliks jakas piedurknē. Tā būs roka ar mazāko kustību amplitūdu. Es viņiem pastāstīšu, kur naktī atstāt ratiņkrēslu , ja tas būtu nepieciešams ārkārtas situācijā. Palīdzību ēdot, mazgājoties dušā, apģērbjoties un citos gadījumos esmu apguvis līdz vissīkākajai detaļai Tas viss lieliski attaisno manu tieksmi kontrolēt. 

Kontrolēšanas ēnas puse

Pārlieku liela kontrole ir līdzvērtīga sporta treniņam. Jūs attīstāt precīzākas prasmes, gādājat par muskuļu atmiņas veidošanu, kā arī trenējat lielu izturību. Tomēr situācijās, kad esat spiests izmēģināt kaut ko citu, jūs jūtaties nesagatavots un ne savā ādā. 

Ir viegli kļūt pārāk piesardzīgam attiecībā uz jebko, kas atrodas ārpus jūsu komforta zonas. Piemēram, kādu dienu mūsu ģimenes draudzene vēlējās aizvest manu sievu uz pludmali, kur viņa varētu trenēties ar velotrenažieri. 

Parasti es priecātos par šādu nelielu atelpas iespēju, taču šoreiz, neskatoties uz to, ka spīdēja saule, laiks bija vējains un gaisa temperatūra bija 20 grādi pēc Fārenheita (-6 grādi pēc Celsija), ideja man nepatika. Daļēji tāpēc, ka neciešu aukstumu, un, ņemot vērā arī to, ka pēc insulta mana sieva ir jutīgāka pret aukstumu, es palūdzu mūsu ģimenes draudzeni padomāt par kādu citu nodarbošanos. 

Viņa uzreiz atpazina mana „kontrolējošā fanātiķa” raksturiezīmes. Ierodoties pie mums, viņa mani ignorēja un pavaicāja manai sievai, ko viņa vēlētos darīt. Pēc tam es uzzināju, ka abas pludmalē izbaudījušas īsu treniņu uz velotrenažiera. 

Vēlāk mūsu ģimenes draudzene pateicās man par to, ka es viņai uzticējos. Atklāti sakot, nekad nav bijusi problēma viņai uzticēties, taču šajā situācijā es apguvu vienu noderīgu mācību. 

Padoms Nr. 1: Pieņemiet, ka jūsu izvēlētais veids nav vienīgais

Es savu sievu aprūpēju jau četrus gadus, tāpēc uzskatu, ka esmu eksperts šajos jautājumos. Iespējams, ka tā ir taisnība, bet tas nenozīmē, ka mana rīcība ir vienīgā pareizā.

Es esmu vislabākais, kad runa ir par manas sievas vajadzību paredzēšanu, bet viņa joprojām reizēm mani pārsteidz. Pat tajos gadījumos, kad man ir taisnība, ir arī citi veidi, ne tikai ierastie un pārbaudītie, kā piepildīt manas sievas vajadzības un vēlmes.

Tomēr atvērtība alternatīviem risinājumiem var būt diezgan nervus kutinoša. Dažreiz es vienkārši vēlos, lai kaut kas tiktu darīts tā, kā to daru es, piemēram, kad un kā mana sieva saņem medikamentus.

Citreiz es cenšos tik ļoti nesekot ieradumiem. Es noskaidroju, ko vēlas mana sieva, kā arī netraucēju citiem aprūpētājiem veikt viņu darbu. Esmu priecīgs, ja viņa ir drošībā un laimīga.

Padoms Nr. 2: Nepievērsiet visu uzmanību precizitātei – esiet elastīgi

Pie mūsu virtuves izlietnes ir novietots paklājs, kura viena puse ir noapaļota. Man patīk, ja noapaļotā mala ir novietota uz izlietnes pusi. Persona, kas uzkopj manu māju, uzstāj, ka paklājs ir jānovieto tā, lai noapaļotā mala atrastos uz ārpusi.

Tas mani tracina.

Es nepārspīlēju. Es patiešām ar to domāju, ka esmu ļoti tuvu tam, lai viņu atlaistu.

Es neesmu cilvēks, kuram ir raksturīgas problēmas ar dusmām, taču nevēlos piekāpties savos uzskatos par to, kur katrai lietai jābūt. Man nepatīk, kad kaut kas tiek pārvietots bez manas atļaujas. Man visam ir sava sistēma.

Tā kā paklāja novietošana otrādi aizņem tikai sekundi, es cenšos apspiest savu neapmierinātību. Mani nomierina tas, ka paklājs ir iztīrīts, un noliekšanās zināmā mērā ir fizisks vingrinājums. Šāda attieksme atbilst manam mērķim atrasties mierpilnā stāvoklī atbilstoši dzen meditācijas principiem.

Problēma ir tā, ka līdzīgā situācijā nonāku vairākas reizes dienā , kontaktējoties ar dažādiem cilvēkiem. Reizēm esmu neapmierināts ar sevi par to, ka kādu lietu nenolieku savā vietā.

“Otrā vaiga pagriešana” šādās situācijās bieži vien ir labākā rīcība. Tādos brīžos es sev saku, ka labāk, lai tas tā arī paliek, un atrodu veidu, kā negatīvās sajūtas pārvērst pozitīvās.

Man ir aizvien vairāk uzdevumu, turklāt es mācos darīt lietas citādi. Abi minētie ir pozitīvi piemēri. „Ļaut, lai tas tā arī paliek” – šāda pieeja palīdz man nekļūt pašapmierinātam un slinkam, jo tas prasa gana lielu garīgo piepūli.

Padoms Nr. 3: Palūdziet, lai jūsu mīļotais cilvēks sniedz savu ieguldījumu

Kad vien ir iespējams, iesaistiet pašu mīļoto cilvēku viņa aprūpē.

Manā gadījumā sievas runas spējas ir ierobežotas. Viņa savas vēlmes izsaka reti, ja vien es neizdaru kaut ko muļķīgu, piemēram, uzvelku viņai kurpi nepareizajā kājā.

Tomēr, pirms mēs kaut ko darām, es pavaicāju viņas viedokli. Es vienmēr pārliecinos, vai viņai ir ērti, un ceru, ka viņa pateiks, ja tā nebūs. Ja atmiņa mani neviļ, tad pirms insulta viņa kontrolēja notiekošo vēl vairāk nekā es, un tas bieži noveda pie gana spraigām diskusijām.

Tagad viņa ļauj man uzņemties viņas aprūpes vadību. Taču problēma ir tāda, ka es nevēlos, lai viņa justos kā mana paciente. Es baidos, ka manai sievai liksies, ka viņa ir pazaudējusi sevi kā personību vai jutīsies tā, it kā atrastos ārstniecības iestādē. Viņa ir mana sieva, un tikai pēc tam viņa ir persona, kuru es aprūpēju. Es cenšos neļaut viņai to aizmirst.

Padoms Nr. 4: Vienmēr meklējiet labāku veidu

Apmēram stundu nedēļā es veltu tam, lai meklētu veidus, kā aprūpi uzlabot.

Uzlabojumi varētu būt gan jauna ierīce, kas viņai palīdzētu, gan jauns satveršanas stienis, gan kāds jauns terapijas veids. Mans mērķis ir izmantot visas iespējas, kas varētu sniegt kādas priekšrocības. Es vēlos izmantot visu jaunāko un aktuālāko.

Protams, tas nenozīmē, ka varu veikt ievērojamas izmaiņas, kad vien man tas ienāk prātā. Tomēr es nepārtraukti uzlaboju aprūpes plānu, kas ļauj saskaņot vajadzības ar iespējām.

Dažkārt šīs izmaiņas prasa ilgāku laiku. Dažreiz tās neizdodas īstenot. Jebkurā gadījumā pārmaiņas sniedz iespēju izkļūt no rutīnas, bieži vien apliecinot, ka mēs rīkojamies pareizi. Es pastāvīgi sev atgādinu, ka rūpes par sievu ir maratons, nevis sprints. Viņa vēl ir jauna, un tuvākajās desmitgadēs aprūpes iespējas turpinās uzlaboties. Vislabāk ir izmantot nozares piedāvātās iespējas jau tūlīt, nevis turpināt izmantot 20 gadus senus paņēmienus aprūpes nodrošināšanā.

Tāpat kā vairumā gadījumu, vislabāk ir atrast līdzsvaru starp kontrolējošu raksturu, spēju pielāgoties un atvērtību. Šī pieeja dos labumu gan jums, gan arī jūsu mīļotajam cilvēkam, un jūs abi būsiet laimīgāki.

NPS-LV-NP-00042 2022. gada marts