Migrēnas simptomi – kā tos atpazīt un saprast?

Migrēnas simptomi nav tikai galvassāpes - migrēna ir neiroloģiska saslimšana, kas var ietekmēt visu organismu. Ja migrēna netiek ārstēta vai pietiekami kontrolēta, tā var būtiski pasliktināt darbaspējas un emocionālo labsajūtu.

Kas ir migrēna?

Migrēna ir hroniska slimība, kam raksturīga paaugstināta nervu sistēmas jutība un atkārtotas slimības epizodes 01.

Kā atšķirt migrēnu atšķirt no cita veida galvassāpēm?

Lai arī galvassāpes ir pamanāmākais migrēnas simptoms, slimības specifiskā norises gaita atšķir migrēnu no cita veida galvassāpēm. Galvassāpes ir īslaicīga organisma reakcija uz nogurumu, stresu vai muskuļu saspringumu, savukārt migrēnai raksturīgas atkārtotas epizodes ar izteiktāku ietekmi uz pašsajūtu un ikdienu 02.

Kas izraisa migrēnu?

Parasti migrēnu neizraisa viens cēlonis, bet tā attīstās, mijiedarbojoties vairākiem faktoriem, ja pastāv noteikta bioloģiska (tostarp ģenētiska) nosliece un paaugstināta nervu sistēmas jutība 03. Migrēnas attīstības faktoru kombinācija katram cilvēkam var atšķirties, un tas ir viens no svarīgākajiem iemesliem, kādēļ tās kontrolei nepieciešama personalizēta pieeja 04.

Ģenētiska nosliece

Lai arī ģenētiskā nosliece pati par sevi neizraisa migrēnu, iedzimtības faktori, kas ietekmē nervu sistēmas darbības īpatnības, nosaka, cik jutīgi nervu sistēma reaģēs uz kairinājumu. Ja migrēnas epizodes ir arī citiem ģimenes locekļiem, tad migrēnas simptomi var tikt aktivizēti vieglāk un izpausties intensīvāk 05, 03.

Paaugstināta nervu sistēmas jutība

Paaugstināta nervu sistēmas jutība nozīmē, ka smadzenes un nervu signālu pārvades mehānismi pastiprināti reaģē uz kairinājumiem, kuri citkārt neizsauktu izteiktu reakciju. Tas palīdz izskaidrot, kādēļ pat līdzīgos apstākļos migrēnas epizodes dažiem cilvēkiem var būt biežākas un izteiktākas nekā citiem 07.

Hormonālās pārmaiņas

Tā kā hormonālās pārmaiņas iedarbojas uz nervu sistēmas līdzsvaru un mehānismu, ar kuriem smadzenes regulē sāpju uztveri un organisma pielāgošanos stabilitāti, tās var ietekmēt arī migrēnas simptomu intensitāti un epizožu biežumu. Šī ietekme var būt īpaši izteikta dzīves posmos, kad hormonālās svārstības ir visizteiktākās – pusaudžu vecumā, menstruālā cikla laikā, grūtniecības, pēcdzemdību un perimenopauzes periodā 08.

Dzīvesveids un vide

Arī ikdienas paradumi un apkārtējās vides ietekme var būt nozīmīgi faktori, kas var veicināt migrēnas rašanos 09. Nervu sistēmai ir nepieciešams līdzsvars, tādēļ tā jutīgi reaģē uz ilgstošu slodzi, ikdienas ritma izmaiņām vai ārējiem kairinājumiem. Šo faktoru ietekmē, pastāvot bioloģiskai nosliecei, migrēnas simptomi var pastiprināties.

Kādi ir svarīgākie migrēnas simptomi?

Migrēna nav viendabīgs veselības stāvoklis ar līdzīgiem simptomiem visos gadījumos. Atkarībā no tā, kuri nervu sistēmas mehānismi tiek aktivizēti migrēnas epizožu laikā, papildus galvassāpēm var būt dažādi citi migrēnas simptomi: slikta dūša, paaugstināta jutība pret gaismu, paaugstināta jutība pret skaņu, izteikts nogurums, grūtības koncentrēties, redzes, runas vai jušanas traucējumi, kā arī muskuļu vājums.

Kā migrēnas pazīmes mainās epizodes gaitā?

Migrēnas epizodēm raksturīga pakāpeniska norise, kuru laikā nervu sistēmā notiek secīgas izmaiņas. Lai labāk izprastu epizožu gaitu un pamanītu agrīnas paasinājuma pazīmes, migrēnas epizodi iespējams aprakstīt vairākās fāzēs 11. Taču jāņem vērā, ka to izpausme katram cilvēkam var būt atšķirīga un nav iepriekš paredzama, jo migrēnas gaitā:

• kāda no fāzēm var iztrūkt;
• kāda no fāzēm var būt vāji izteikta;
• fāžu secība katrā epizodē var atšķirties.

Kādi migrēnas simptomi var liecināt par epizodes sākumu?

Prodroms jeb migrēnas agrīnā fāze var sākties vairākas stundas vai pat dienu pirms sajūtamām galvassāpēm 06. Šajā posmā var pasliktināties pašsajūta un var būt simptomi, kas ir grūti atpazīstami, piemēram:

• mainās enerģijas līmenis un noskaņojums;
• parādās pastiprināta jutība pret apkārtējo vidi;
• rodas grūtības koncentrēties.

Kas raksturīgs auras fāzei?

Aura, kas ir īslaicīgi neiroloģiski traucējumi, nav raksturīgi visiem migrēnas veidiem un var nebūt katrā lēkmē. Tā rodas pakāpeniski pirms galvassāpēm vai to laikā un ilgst no dažām minūtēm līdz aptuveni stundai 10, ietekmējot maņas, runu, koordināciju un telpas uztveri.

Cik ilgā laikā organisms atgūstas no migrēnas?

Pēc galvassāpju mazināšanās migrēnas lēkme ne vienmēr beidzas uzreiz. Organismam var būt nepieciešama pakāpeniska atgūšanās no epizodes radītās slodzes 12. Atgūšanās periodā, kas mēdz turpināties vairākas stundas, var izjust:

• izteiktu nogurumu;
• grūtības koncentrēties;
• vispārēju nespēku.

Kas var pastiprināt migrēnas lēkmes?

Migrēnas gadījumā nervu sistēmas spēja pielāgoties fiziskai un garīgai slodzei ir novājināta. Tādēļ atsevišķi iekšējie un ārējie migrēnu izraisošie faktori jeb trigeri var izjaukt jau tā trauslo līdzsvaru. To ietekmē saasinās nervu sistēmas reakcija, tiek veicināts migrēnas epizodes sākums un migrēnas simptomi kļūst izteiktāki 03, 09. Migrēnas pamatmehānismu var aktivizēt:

• ilgstoša spriedze un emocionālā pārslodze;
• miega trūkums vai miega režīma izmaiņas;
• spilgta vai mirgojoša gaisma;
• pastāvīgs vai intensīvs troksnis;
• spēcīgas smaržas vai nepatīkami aromāti;
• uzturs, kas ietekmē nervu vai asinsrites sistēmas darbību, piemēram, nogatavinātie sieri, sarkanvīns, kafija un citi produkti ar intensīvām garšām vai garšvielu piedevām;
• neregulāras ēdienreizes 03.

Kā mazināt migrēnas simptomus?

Efektīvai migrēnas simptomu pārvaldībai būtiska ir izpratne par slimības norisi un rūpes par savu pašsajūtu 13. Ņemot vērā, ka migrēna katram cilvēkam var izpausties atšķirīgi, svarīga ir individuāla pieeja, kas palīdz mazināt nervu sistēmas pārslodzi un stiprināt organisma pielāgošanās spējas.

Savlaicīga pazīmju atpazīšana

Jo savlaicīgāk tiek atpazīta migrēnas epizodes tuvošanās, jo lielākas ir iespējas pielāgot ikdienas aktivitātes un mazināt simptomu izpausmi 14. Likumsakarības starp migrēnas epizodēm un noteiktiem kairinātājiem palīdz atpazīt simptomu regulāra fiksēšana migrēnas dienasgrāmatā 09. Pierakstot epizožu ilgumu, pašsajūtu un iespējamos faktorus, kas ir veicinājuši migrēnas lēkmi, iespējams precīzāk pielāgot ikdienas paradumus un dzīvesveidu.

Stabils ikdienas režīms

Paredzams dienas ritms ar regulāru miegu un sabalansētām ēdienreizēm palīdz uzturēt nervu sistēmas līdzsvaru. Tādēļ konsekventi ievērots ikdienas režīms, nepieļaujot tajā straujas izmaiņas, ir viens no svarīgākajiem aspektiem, lai migrēnas simptomi tiktu efektīvi pārvaldīti 09.

Atpūta un vides pielāgošana

Migrēnas epizodes laikā vai īsi pirms tās sākšanās ieteicams samazināt kairinātāju daudzumu apkārtējā vidē. Tas ietver apgaismojuma intensitātes samazināšanu, ekrānu lietošanas ierobežošanu, trokšņu klusināšanu un izvairīšanos no spēcīgām smaržām 15. Šāda vides pielāgošana palīdz atslogot nervu sistēmu, mazinot migrēnas simptomu intensitāti.

Stresa samazināšana

Migrēnas gadījumā ir īpaši svarīgi nepieļaut emocionālā sasprindzinājuma un stresa uzkrāšanos. Lai migrēnas simptomi nepastiprinātos, ieteicams dienas gaitā ievērot regulāras, īsas atpūtas pauzes, saglabāt pārdomātu līdzsvaru starp darbu un atpūtu, kā arī savlaicīgi samazināt slodzi 15, 16.

Noderīgi

Ja migrēnas epizodes atkārtojas bieži, kļūst izteiktākas vai maina ierasto raksturu, obligāti jākonsultējas 12, 17 ar neirologu par piemērotāko terapiju. Savlaicīga speciālista iesaiste palīdz ne tikai precizēt diagnozi, bet arī izvērtēt iespējas profilaktiski mazināt migrēnas pazīmes. Savukārt, citu pacientu pieredze ļauj labāk izprast, kā praktiski sadzīvot ar migrēnu ikdienā. Tādēļ TEVA ir izveidojusi uzticamas informācijas interneta resursu Rūpes par veselību, kur pieejami pacientu stāsti, noderīgi padomi un izglītojošs saturs par dzīvi ar hronisku saslimšanu.

NPS-EE-NP-00288

Atsauces: