Osteoporoze ir hroniska slimība, kas izraisa kaulu minerālā blīvuma samazināšanos, padarot kaulus trauslus un vairāk pakļautus lūzumiem.

Īpaši liela pacientu grupa ir sievietes vecumā virs 50 gadiem. Tiek lēsts, ka katrai trešajai sievietei pasaulē pēc menopauzes ir trausli kauli.01 Tas ir saistīts ar estrogēnu līmeņa samazināšanos, jo papildus citām funkcijām šie hormoni palīdz nodrošināt kaulus ar kalciju. Samazinoties hormonu līmenim, mazinās kaulu blīvums un tiek izmainīta to līdzšinējā struktūra.

Novecojot problēma kļūst izteiktāka – līdz 40% sieviešu virs 50 gadiem kauli kļūst poraini kā mežģīnes un līdz ar to trausli (salīdzinājumam – šajā vecuma grupā ar šo problēmu saskaras tikai 13–22% vīriešu). Smagos gadījumos lūzumi var rasties ne tikai nelielu traumu dēļ, bet pat klepojot vai šķaudot. Vecāka gadagājuma cilvēkiem tas var būt bīstami – piemēram, ribu plaisu dēļ var būt apgrūtināta elpošana. Nav nejaušība, ka osteoporoze un tās komplikācijas ir viens no biežākajiem nāves cēloņiem attīstītajās valstīs. Kaulu lūzumi var izraisīt arī muskuļu atrofiju, izgulējumus vai paaugstinātu infekciju risku. “Manā gadījumā, bez estrogēnu līmeņa samazināšanās, bija vēl viens veicinošs faktors – pārlieku “aizņemts” dzīvesveids, kā to secināja mans ārsts. Es vienmēr steidzos, ēdu neregulāri – pārsvarā dzēru kafiju un smēķēju – un mazināju stresu, lietojot alkoholu. Vairāku gadu garumā ikvakara vīna vai kokteiļa glāze vai divas bija norma, lai atslābinātos,” atzīst Anna.

“Man bija arī izteikts D vitamīna deficīts. Es reti uzturējos saulē – no pazemes autostāvvietas mājās braucu uz citu stāvvietu darbā. Pat vasarā, atvaļinājuma laikā, es valkāju slēgtu apģērbu, seju rūpīgi aizsargājot ar augsta SPF krēmu.”

Pārbaudieties, dāmas

Annas mātei Hannai arī ir smaga osteoporoze (testa rezultāti zem -2,5 BMD). Viņa ir vēl smalkāka par meitu, īsāka un vairāk sakumpusi. Viņa tur labo elkoni nedabiskā pozīcijā tuvu ķermenim.

Kāpjot lejā pa kāpnēm, viņa paklupa – nepamanīja papildu pakāpienu, nokrita uz labās rokas, kuru instinktīvi pacēla, lai pasargātu seju.

Veselam cilvēkam tas būtu bijis neliels negadījums, taču viņai beidzās ar lūzumu. Viņa jau ilgus gadus zināja, ka viņai ir “vāji kauli”, aptuveni kopš menopauzes sākuma posma.

“Tajā laikā man ļoti sāka sāpēt mugura,” viņa atceras. “Kad sākās kājas tirpšana, draudzene mani pierunāja doties uz masāžu kursu. Tas bija 90. gadu beigās – speciālistu nebija tik daudz kā tagad. Es pierakstījos pie cilvēka, kuru viņa ieteica. Masāžas laikā es raudāju no sāpēm, bet ‘speciālists’ uzstāja, ka tas ir labi, ka sāpēm jābūt un viss jādara spēcīgi.”

“Pēc vienas šādas procedūras vīrs mani aizveda uz slimnīcu. Izrādījās, ka man ir krūšu daļas skriemeļa kompresijas lūzums. Man parakstīja zāles, kuras drīz vien izlietoju, un ieteica katru dienu dzert glāzi piena, kas man negaršo. Ilgus gadus centos panākt uzlabojumu sev patīkamākā veidā, lietojot kalciju saturošus uztura bagātinātājus. Līdz šim, es domāju, ka tā ir tikai mana problēma. Es nekad nedomāju, ka osteoporoze varētu būt arī manai meitai.”

“Un es nezināju savas mātes stāstu,” saka Anna. “Es aizgāju no vecāku mājām, lai studētu – mēs dzīvojam 300 km viena no otras. Es neskaidri atceros viņas lūzumu un uzturēšanos slimnīcā. Man tolaik bija mazs bērns, pēc tam piedzīvoju sarežģītu šķiršanos, un es reti zvanīju mammai. ‘Osteoporoze’ izklausījās kā kaut kas eksotisks – tas man neko nenozīmēja.”

NPS-EE-00200