Pārbaudieties, dāmas! Tā nav tikai vecāka gadagājuma cilvēku slimība. Man ir 53 gadi, un es par osteoporozi uzzināju nejauši… pēc tam, kad pamanīju, ka esmu kļuvusi īsāka.

"Es neatceros, ka būtu jutusi būtiskas mugurkaula vai sprandas sāpes, nebija lūzumu. Pilnīgi nekādu pazīmju. Kādu dienu, stāvot pie spoguļa kopā ar meitu, es pamanīju, ka esmu daudz īsāka par viņu. Es nomērīju savu augumu – biju zaudējusi 5 centimetrus! Pilnīgi nejauši, jokojot, es to pieminēju savam ginekologam vizītes aikā. Minēju viņam: “Mans ķermeņa svars ir normāls – varbūt esmu nedaudz pieņēmusies svarā, bet noteikti esmu kļuvusi īsāka,” stāsta Anna. Man uzreiz ieteica veikt asins analīzes, tostarp kalcija, fosfora un D vitamīna līmeņa noteikšanu, kā arī kaulu densitometriju – radioloģisku izmeklējumu kaulu blīvuma noteikšanai.

Es uzklausīju, taču nešķita, ka tās jāveic steidzami.

Darbs bija mana galvenā prioritāte. Turklāt es vienmēr domāju, ka saslimst citi cilvēki. Godīgi sakot, es nezinu, kad es būtu parūpējusies par sevi, ja nebūtu mammas zvana – viņa pastāstīja, ka ir nokritusi un salauzusi apakšdelma kaulu, jo viņai ir smaga osteoporoze. Tieši tajā brīdī beidzot “iedegās brīdinājuma signāls".

Slimība neizvēlas

Anna ir eleganta, smalka. Nedaudz sakumpusi. Viņa strādā lielā, pazīstamā juridiskajā kompānijā. Vairākus gadus ir jaunās attiecībās, viņai ir pieaugusi meita un pusaudzis dēls, kā arī trīs kaķi. Viņa dzīvo Varšavā. Viņa strādā daudz (“pārāk daudz,” viņa nopūšas), lielā stresā. Tagad galvenais, kas viņai neļauj gulēt, ir noteiktā diagnoze. “Es biju izbrīnīta, kad izmeklējumi uzrādīja, ka man ir lūzumi kakla skriemeļos. Es to nemaz nejutu. Izrādās, ka dažkārt tie nerada sāpes. Daudzi steoporotiski lūzumi ir bez sāpēm,” viņa skaidro. “Jā, es jutu diskomfortu, bet to skaidroju ar pārslodzi, ilgu darbu pie datora, neērtu matraci, jo nesen bijām veikuši remontu un nomainījuši guļamistabas mēbeles. Galvenais simptoms bija neliela sakumpšana un auguma izmaiņas, ko jau minēju… Man vajadzēja ilgu laiku, lai nomierinātos. Es sapratu, ka jebkurā brīdī var salūzt kāds cits kauls – rokā, kājā vai pat riba. Es sāku baidīties no ikdienišķām lietām: nest iepirkumu maisiņus, nocelt koferus no augšējā plaukta, pat spiest roku cilvēkiem, kas mēdz to darīt stingri. Es beidzot sapratu to slaveno frāzi, ka “osteoporoze ir kluss kaulu zaglis.” Tā mani bija klusi izzagusi gadiem ilgi. Un patiešām “sāka savu darbu”,  iestājoties menopauzei. Tāpat kā mammai, man menstruācijas beidzās agri – 46 gados.”

NPS-EE-00200